Stāsti

Taschenlampas gaismas stars pāršķēla noliktavas tumsu, pārslīdēja pāri mēslojuma maisiem un visbeidzot apstājās pašā tālākajā stūrī. Mateo, 42 gadus vecs vīrietis, kurš pēc tēva nāves pirms sešiem gadiem

Jau sešus mēnešus neviens vairs nebija pieskāries Doņas Elenas matiem. Ne jau tāpēc, ka mēģinājumu būtu trūcis, bet gan tādēļ, ka vecā sieviete ikreiz, kad kāds viņai tuvojās

18 gadu vecumā visa Valērijas dzīve ietilpa vienā zaļā koferī ar salūzušu riteni. Viņas jakas labajā kabatā bija tikai 42 peso. Viņas likteni nebija noteicis neizbēgams nelaimes gadījums,

Aizmirstā Mičoakānas ejido nostūrī, kur vējš dzina sausus putekļus pāri zemei un klusums svēra vairāk nekā jebkura vientulība, stāvēja sabrukusi koka būda, kas bija gandrīz gatava sabrukt zem

Durvis ar brutālu spēku aizcirtās, un tās atbalss kā sauss šāviens pārrāva putekļainā ceļa klusumu. Mateo, 13 gadus vecs zēns, sastinga stāvot smago koka durvju priekšā, kas tikko

Vīrietis bez īpaša mērķa gāja pa mežu. Viņš vienkārši gribēja iztīrīt galvu, mazliet pastaigāties un pabūt klusumā. Apkārt slējās augsti koki, vējš gandrīz nekustināja zarus, un šķita, ka

Ēdnīca bija skaļa, bet savā veidā mierīga. Daži ēda steigā pirms darba, citi lēni dzēra kafiju, blenzdami telefonos. Ceptas gaļas smarža sajaucās ar svaigas maizes aromātu, aiz letes

Sieviete stāvēja pie loga un raudzījās pagalmā, kur jau ilgu laiku nekas nebija mainījies. Tie paši koki, tās pašas soli, tie paši cilvēki, kas gāja garām, viņu pat

Šajā rīsa maisā mans onkulis bija paslēpis daudz vairāk nekā tikai pārtiku — un tas uz visiem laikiem mainīja mūsu dzīvi. Tajā ziemā man bija divpadsmit gadu —

Aukstums grieza gaisu kā neredzami asmeņi. Huans ciešāk pievilka savu nolietoto mēteli, kamēr mokošs izsalkums savilka viņa kuņģi. Jau trīs dienas viņš nebija ēdis īstu maltīti un dzīvoja