Uzņēmēja un digitālā satura veidotāja Elīna Didrihsone atklāti pastāstījusi, kas viņai palīdz ikdienā saglabāt pārliecību par sevi un turpināt virzīties uz priekšu arī brīžos, kad viss nenotiek pēc plāna. Viņas skatījumā būtiska nozīme ir ne tikai darbam vai disciplīnai, bet arī spējai arvien biežāk izvēlēties pašai sevi.
Par pašpārliecību Elīna runā kā par kaut ko, kas neveidojas vienā dienā. Viņa to apzināti trenē ar ikdienas izvēlēm un sajūtu, kas rodas, kad cilvēks dara to, ko patiesībā vēlas pats, nevis mēģina izpatikt citiem.
“Es esmu tik nenormāli iemīlējusies tajā sajūtā, kas rodas, kad tu dari to, ko gribi tu, nevis to, ko grib kāds cits,” viņa saka.
Didrihsone uzskata, ka katra reize, kad cilvēks pasaka “jā” pats sev, dod papildu pārliecību. Ar laiku šādas izvēles kļūst vieglākas, jo cilvēks sāk saprast, kādu sajūtu tās dod.
Kā pavisam vienkāršu piemēru viņa min došanos pie friziera. Elīnai būtisks ir ne tikai gala rezultāts, bet arī sajūta, ko tas rada pēc tam.
“Tā sajūta maksā miljonu,” viņa uzsver.
Elīna šo domu skaidro ļoti tieši — ja kādam patīk spilgti mati, citam lokaini vai perfekti sakārtota frizūra, tad nav iemesla atteikties no tā tikai tāpēc, ka citi varētu domāt citādi. Viņasprāt, galvenais ir izvēlēties to, kas pašam liek justies labi.
“Izvēlies sevi arvien biežāk, pagaršo to, un tu to vairs ne pret ko nemainīsi,” mudina Didrihsone.
Tomēr viņa neslēpj, ka pārliecība par sevi nenozīmē dzīvi bez grūtiem brīžiem. Arī Elīnai gadās situācijas, kurās nāk asaras, vilšanās un nepieciešamība kādu brīdi pabūt savās emocijās.
Tieši šeit viņa saskata vienu no savām lielākajām stiprajām pusēm — spēju salīdzinoši ātri atgūties un nepalikt ilgstoši iestrēgušai pašžēlumā.
“Mana superspēja ir ļoti ātri atkopties. Vakar sēdēju un raudāju, bet es sev atļāvu 15 minūtes,” viņa stāsta.
Didrihsone uzskata, ka problēma ne vienmēr ir pati situācija, kurā cilvēks nonācis. Daudz ko nosaka tas, cik ilgi viņš ļauj sev tajā palikt un cik dziļi iegrimst žēlumā pret sevi.
“Problēma nav tajā, kādā situācijā tu esi, bet tajā, ka tu ļauj sev sevi žēlot. Dažreiz cilvēks var aiziet līdz galējībām — stundām, dienām, nedēļām — un turpināt sevi žēlot,” skaidro Elīna.
Viņas pieeja ir daudz straujāka. Notikušo viņa cenšas pieņemt, saprast, ko no tā iespējams mācīties, un pēc tam kustēties tālāk.
“Man ir tā — hei, notika, notika. Ko tas man māca? Iemācies. Ejam tālāk. Jo ātrāk piecelsies, jo stiprāks būsi,” saka Didrihsone.
