21 augusts Latvijas kultūras vēsturē saistās ar vienu no spilgtākajām mūsu skatuves un kino personībām. Tieši šodien savu 97. dzimšanas dienu svinētu Vija Artmane, kuras īstais vārds bija Alīda Artmane. Viņas radītie tēli kļuvuši par daļu no Latvijas teātra un kino klasikas, bet aktrises talants joprojām tiek pieminēts arī daudzus gadus pēc viņas aiziešanas.
Liela daļa Artmanes profesionālā mūža pagāja Dailes teātrī. Tur viņa nostiprinājās kā viena no sava laika ievērojamākajām aktrisēm un saņēma iespēju izdzīvot uz skatuves virkni sarežģītu un nozīmīgu varoņu. Starp tiem bija arī Džuljeta Eduarda Smiļģa iestudētajā Viljama Šekspīra lugā “Romeo un Džuljeta”. Romeo lomu šajā izrādē spēlēja Eduards Pāvuls.
Tikpat spilgtu nospiedumu Vija Artmane atstāja kino. Viņas Kristīne Leonīda Leimaņa filmā “Purva bridējs” kļuva par vienu no tēliem, ar ko aktrisi atceras vēl šodien. Savukārt Ērika Lāča filmā “Dāvana vientuļai sievietei” viņa iejutās milicijas leitnantes Gitas lomā.
Artmanes harizma un aktiermeistarība nepalika tikai Latvijas robežās. Viņa filmējās arī citās toreizējās Padomju Savienības kinostudijās un ar laiku kļuva par vienu no pazīstamākajām Latvijas aktrisēm plašākā kino telpā. Tomēr starp daudzajiem darbiem īpašu vietu viņas karjerā ieņēma Džūlijas Lambertas tēls.
Šo varoni Artmane atveidoja Jāņa Streiča divsēriju filmā “Teātris”, kuras pamatā bija Somerseta Moema romāns. Loma izrādījās nozīmīga ne vien profesionāli, bet arī ļoti personiski, jo filmas uzņemšanas laikā aktrise tuvojās savai 50. dzimšanas dienai.
Kad filmēšana bija noslēgusies, kolēģi viņai sagādāja neparastu dzimšanas dienas dāvanu ar īpašu vēsturi. Artmane saņēma vienu no filmas rekvizītiem — 20. gadsimta 20. gados darinātu pītu atpūtas krēslu. Tas bija redzams arī filmas ainās kopā ar viņas atveidoto Džūliju Lambertu.
Taču ārpus skatuves spožuma, kostīmiem un kino kamerām pastāvēja arī pavisam cita Vija Artmane. Viņa bija māte, sieviete ar savu privāto pasauli un cilvēks, kuram Murjāņu mājas nozīmēja ļoti daudz. Tur saglabājās ne tikai sadzīves priekšmeti, bet arī detaļas, kas atklāja aktrises raksturu ārpus profesionālās dzīves.
Ar dažām no šīm piemiņas lietām savulaik ļāva iepazīties aktrises meita, māksliniece Kristiāna Dimitere. Murjāņos joprojām dzīva palikusi arī daļa no tā, ko pati Artmane reiz radīja savām rokām.
Katru vasaru pie mājas turpina ziedēt flokši, kurus aktrise savulaik iestādīja pati. Tas notika pēc tam, kad viņa aptuveni pirms pusgadsimta iegādājās šo māju. Gadu desmiti ir pagājuši, taču rozā ziedi joprojām atgriežas katru vasaru, kļūstot par klusu atgādinājumu par kādreizējo saimnieci.
Murjāņu mājās saglabājusies arī Artmanes plašā skaņuplašu kolekcija. Tā ļauj ieskatīties vēl vienā viņas dzīves pusē, kas skatītājiem no teātra zāles vai kinoekrāna nebija redzama.
Mūzika aktrisei bija klātesoša arī pavisam parastos ikdienas brīžos. Viņa labprāt klausījās ierakstus, piemēram, kārtojot un tīrot māju. Kolekcijā bija ne tikai džeza skaņuplates, bet arī Latvijas komponistu mūzika un ieraksti, kas savulaik pārvesti no ārzemju braucieniem.
Vijas Artmanes ieguldījums Latvijas kultūrā viņas dzīves laikā tika novērtēts ar vairākiem augstiem apbalvojumiem. 2007. gadā aktrise saņēma nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā. Viņai tika piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras apbalvojums.
Arī kinofestivāls “Baltijas pērle” izvēlējās Artmanes vārdu saglabāt īpašā veidā, nosaucot viņas vārdā balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. Tas kļuva par vēl vienu apliecinājumu tam, cik lielu vietu aktrise ieņēmusi Latvijas kino vēsturē.
Vija Artmane aizgāja mūžībā 2008. gada 11. oktobrī 79 gadu vecumā. Taču viņas lomas, balss, klātbūtne uz ekrāna un skatuves, kā arī atmiņas, kas joprojām glabājas Murjāņu mājās, turpina uzturēt dzīvu vienas no Latvijas izcilākajām aktrisēm stāstu.
