Aivars Krancmanis pēc 17 gadu pārtraukuma atgriežas uz skatuves: “Esmu pārliecināts – šī ir mana pēdējā mīlestība”

Operdziedātājs un mūzikas pedagogs Aivars Krancmanis pēc ilga pārtraukuma atkal gatavojas sajust skatuves īpašo atmosfēru. Oktobrī, pēc 17 gadu pauzes, viņš atgriezīsies pie skatītājiem Operetes teātra jauniestudējumā *La Bohème de Paris*.

Režisores Sonoras Vaices interpretācijā Imres Kālmāna operetes *Monmartras vijolīte* stāsts ieguvis neparastu veidolu. Cilvēku pasaule tajā savijas ar kukaiņu valstību, bet tēlu raksturi atklājas caur dažādām metaforām – tauriņa trauslumu, spāres pievilcību un vaboles bruņām.

Iestudējums tiek veidots kā pirmā ekomodes operete Latvijā, savukārt Aivaram uzticētas uzreiz divas lomas.

Vienā no tām viņš atveidos Džakomo Paridži – Violetas aizbildni, kurš ar skarbām metodēm cenšas meiteni audzināt un sūta viņu dziedāt uz ielas. Kukaiņu pasaulē šim tēlam atbilst zirneklis.

Savukārt otrajā lomā Aivars pārtaps par ietekmīgo baronu Rotšildu, kura tēls saistīts ar krabi.

Atgriešanās viņam ir īpaša arī tāpēc, ka ļaus piepildīt ilgi lolotu vēlēšanos – atkal dziedāt un spēlēt koncertzālēs Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs.

“Ar šīm lomām īstenošu vienu no saviem sapņiem – atkal dziedāt un spēlēt koncertzālēs Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs.”

Krancmanis neslēpj, ka ilgā prombūtne no regulāras skatuves dzīves ir jūtama. Viņaprāt, nepārtraukta darbošanās teātrī uztur cilvēku īpašā emocionālā tonusā, bet pēc garākas pauzes nepieciešams laiks, lai šo sajūtu sevī atkal pamodinātu.

Tuvojoties izrādēm, Aivars cenšas no jauna ieiet skatuves ritmā un atgūt to enerģiju, kas viņu savulaik pavadījusi ikdienā.

“Teātra vide mani vienmēr ir vilinājusi, un nemanot liktenis mani ir aizvedis uz skatuvi.”

Skatuve Aivara Krancmaņa dzīvē vienmēr ieņēmusi īpašu vietu. Tagad pēc 17 gadiem viņam atkal dota iespēja tajā atgriezties un skatītāju priekšā izdzīvot divus pilnīgi atšķirīgus tēlus.