26 oktobrī mūziķis un televīzijas personība Valters Frīdenbergs būtu svinējis savu 39. dzimšanas dienu. Taču viņa dzīve aprāvās vien 30 gadu vecumā, atstājot spilgtas atmiņas un vārdus, kas savu nozīmi nav zaudējuši.
Daudzi Valteru atceras no bērnu ansambļa “Dzeguzīte”, grupas “Putnu balle”, Eirovīzijas un televīzijas raidījumiem. Viņa dzīves pēdējos gados sabiedrība sekoja līdzi arī mūziķa cīņai ar onkoloģisku slimību.
Vienā no pēdējām intervijām žurnālam “Santa” 2018. gadā Valters atklāti stāstīja par ārstēšanos, atgriešanos uz skatuves un savu attieksmi pret dzīvi.
Pēc ārstēšanās Vācijā viņš bija atsācis koncertēt. Lai gan sākumā pietrūcis spēka un izturības, mūziķis priecājās par iespēju atkal darīt to, kas viņam patīk.
“Es izbaudu katru stundu un minūti. Par sīkumiem neuztraucos,” toreiz sacīja Valters.
Viņš atzina, ka cilvēki bieži jautājuši, kā iespējams saglabāt optimismu tik sarežģītā situācijā. Taču vienas atbildes viņam nebija – katram jāatrod savs spēka avots.
Īpaši emocionāla Valteram bijusi tikšanās ar bērniem, kuri ārstējās no onkoloģiskām slimībām. Redzot tik mazus pacientus, viņš aizdomājies par to, cik daudz pats jau paspējis piedzīvot.
Mūziķis uzsvēra, ka, neraugoties uz grūtībām, viņa dzīvē bijis daudz prieka, mīlestības un skaistu notikumu.
“Ir jācenšas dzīvot ar prieku. Jāizbauda katra diena,” bija viens no viņa dzīves principiem.
Šodien, pārlasot Valtera teikto, šie vārdi skan īpaši aizkustinoši. Viņš palicis klausītāju atmiņās ne tikai ar savu balsi un smaidu, bet arī ar spēju novērtēt dzīvi pat vissarežģītākajos brīžos.
