Elīna Didrihsone par skaļajiem virsrakstiem: “Es ļoti labi saprotu, kā tas strādā”

Elīna Didrihsone jau gadiem regulāri nonāk uzmanības centrā, un gandrīz katra viņas publiskā darbība izraisa diskusijas. Uzņēmēja un digitālā satura veidotāja atzīst, ka agrāk skaļas publikācijas varēja šķist personiskas, taču tagad viņa mediju darbu uztver daudz pragmatiskāk.

Didrihsone uzsver, ka aiz katras publikācijas stāv cilvēks, kurš pilda savu darbu un cenšas piesaistīt auditoriju. Kā uzņēmēja viņa labi apzinās, kādu nozīmi spēlē skatījumi, statistika un klikšķi.

“Aiz katra medija ir cilvēks. Viņš dara savu darbiņu. Esmu uzņēmēja, es ļoti labi saprotu, ko nozīmē klikšķi, ko nozīmē statistika. Es neesmu muļķe,” saka Elīna.

Viņasprāt, cilvēkam no malas var šķist nesaprotami, kāpēc kāds raksts veidots tik ass vai pārspīlēts. Taču portālu darbības princips esot vienkāršs — skaļāks virsraksts un neveiklāks kadrs piesaista vairāk uzmanības, bet uzmanība pārvēršas peļņā.

Elīna norāda, ka reizēm raksta galvenā tēma pat nav saistīta ar viņu, tomēr pietiek ar viņas vārda pieminēšanu, lai auditorijas interese pieaugtu.

“Raksts saknē var nebūt par mani, bet, pat ja tur fonā kaut kur figurēs Didrihsone, būs klikšķi,” viņa secina.

Brīdī, kad šis mehānisms kļuvis skaidrs, Elīna pārstājusi censties kontrolēt katru publikāciju. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā daudz lielāka nozīme būs padarītajam darbam, nevis vienas dienas virsrakstam.

“Rakstiet, ko gribat — mani darbi runās skaļāk par šiem rakstiem. Tas ir tikai laika termiņš,” uzsver uzņēmēja.

Arī negatīvas publikācijas viņa neuzskata par šķērsli savai izaugsmei vai biznesam. Didrihsone ir pārliecināta, ka cilvēki, kuri tiešām kaut ko sasnieguši, zina — līdz ar atpazīstamību nāk arī kritika.

Elīna nevēlas tērēt laiku, nemitīgi aizstāvoties vai mēģinot pierādīt, ka kāds apgalvojums par viņu nav patiess. Viņasprāt, šāda cīņa tikai atņemtu enerģiju darbam un attīstībai.

“Kam, ko es cenšos pierādīt? Ka tā nav?” viņa retoriski jautā.

Didrihsone uzsver, ka ikvienam diennaktī ir vienādas 24 stundas. Atšķirība esot tikai tajā, vai šis laiks tiek izmantots strīdiem un reputācijas aizstāvēšanai vai arī savu mērķu sasniegšanai.

“Man ir tikai 24 stundas un tev ir 24 stundas, jautājums ir tikai viens — kā tu viņas izlietosi?!” saka Elīna.