31 augustā leģendārajam Dailes teātra aktierim Gunāram Placēnam apritētu 99 gadi. Vēl tikai viens gads, un būtu pienākusi viņa simtā jubileja – robeža, kuru pats mākslinieks dzīves nogalē ļoti vēlējās sasniegt. Placēna mūžs noslēdzās 97 gadu vecumā, taču līdz pat pēdējiem gadiem viņš saglabāja pateicību par sev doto dzīves spēku un cerību nodzīvot līdz apaļajiem 100.
Aktieris nekad neslēpa, ka savu garo mūžu uztver kā lielu dāvanu. Viņš uzskatīja, ka par izturību un spēju tik ilgi saglabāt dzīvesprieku var pateikties gan saviem vecākiem, gan Dievam.
“Par skaistu un garu mūžu un to, ka manī ielikts tik liels spēks dzīvot, varu pateikties saviem vecākiem un Dievam,” savulaik sacīja Placēns.
Viņa prieka avoti nebija nekas sarežģīts vai grezns. Aktierim pietika ar saulainu dienu, cilvēku sirsnību un sajūtu, ka apkārt netrūkst mīlestības. “Mani iepriecina skaists laiks – kad spīd saulīte –, cilvēku labestība un mīlestība,” viņš atzina.
Placēna ceļš uz Dailes teātra skatuves gan nebija tāds, kurā viss būtu nācis pats no sevis. Sākot darbu teātrī, viņš pat šaubījās, vai saņems pietiekami daudz lomu. Aktieris apzinājās, ka ne gluži atbilst tam tipāžam, kuru īpaši iecienījis Eduards Smiļģis.
Tomēr realitāte izrādījās citāda. Jau pirmajā sezonā Placēnam darba netrūka, un ar laiku viņš arvien pārliecinošāk nostiprināja savu vietu Dailes teātrī. Tā sākās ilgais skatuves mūžs, kas vēlāk viņu padarīja par vienu no teātra spilgtākajām un atpazīstamākajām personībām.
Kad prožektori nodzisa un aktieris nebija uz skatuves, viņam bija pavisam cita pasaule. Īpaša vieta Placēna dzīvē bija ģimenes dārzam. Mūža nogalē aktieris tur daudz laika veltīja rožu audzēšanai, un šī nodarbe viņam kļuva par vienu no tuvākajiem vaļaspriekiem.
Liela nozīme viņa dzīvē bija arī sievai Rutai. Ar sev raksturīgo humoru Placēns tieši viņu sauca par savu galveno “režisoru”.
Arī par personīgo dzīvi aktieris runāja ar pateicību. Viņš mēdza uzsvērt, ka, lai gan uz skatuves nav ticis pie tādiem tēliem kā Romeo, Hamlets vai Lāčplēsis, liktenis viņam citā ziņā bijis ļoti dāsns.
“Teātrī neesmu spēlējis ne Romeo, ne Hamletu, ne Lāčplēsi, bet skatuves sievas man bijušas visas skaistākās Dailes teātra aktrises, un arī dzīvē laimējies,” sacīja Placēns.
Līdz savam lielajam sapnim – simtajai dzimšanas dienai – Gunārs Placēns nenonāca. Taču 97 gadu garajā dzīvē viņš paspēja piedzīvot gan ilgu un bagātu skatuves ceļu, gan ģimenes laimi, gan tos vienkāršos ikdienas mirkļus, kurus pats vērtēja visaugstāk.
