Katrīne Vasiļevska šodien ir viena no Latvijā atpazīstamākajām digitālā satura veidotājām, taču ceļš līdz šai auditorijai sācies daudz skarbāk, nekā varētu šķist. Viens neveikls televīzijas mirklis pirms vairāk nekā desmit gadiem viņai atnesa milzīgu uzmanību, izsmieklu un emocionāli ļoti smagas dienas.
Atskatoties uz savu sākumu, Katrīne atzīst, ka tieši šī nepatīkamā pieredze vēlāk kļuva par pagrieziena punktu viņas karjerā. Viņa pat formulē to ļoti tieši — ja parādās nīdēji, drīz vien parādās arī sekotāji.
“Mani vienkārši iemeta tiešajā ēterā. Es pirms tam televīzijā vispār neko nebiju darījusi, kur nu vēl uzreiz tiešraidē,” viņa atceras.
Viss sākās ar zvanu no bērnības drauga Edgara Buļa, kurš šobrīd ir “Rīgas Zeļļu” prezidents. Viņš piedāvāja doties uz Bausku un pēc basketbola spēles intervēt spēlētājus.
Katrīnei tas tobrīd nešķita nekas biedējošs. Viņa piekrita, domājot, ka saņems dažus gatavus jautājumus un pēc spēles tos vienkārši uzdos basketbolistiem.
Taču realitātē viss izrādījās sarežģītāk. Spēle jau bija notikusi, jautājumi bija saistīti ar laukumā redzēto, bet Katrīne pati atzīst, ka nebija pietiekami iedziļinājusies notikumos.
Situāciju vēl saspringtāku padarīja tas, ka viens no cilvēkiem, kuru viņai bija jāintervē, bija viņas bijušais līgavainis Kristaps Janičenoks.
Kad Katrīne uzzināja, ka būs jārunā tieši ar viņu, satraukums bijis milzīgs.
Pati intervija izvērtās neveikla. Kristaps vairākus jautājumus īsti nesaprata, savukārt Katrīne vienā brīdī pat parādīja tuvumā esošajiem draugiem miera zīmi. Šodien viņa uz to skatās ar šausmām un saka vienu vārdu — “ārprāts”.
Taču īstais vilnis sākās pēc tam, kad ieraksts nonāca internetā.
“Man divās dienās bija pusmiljons skatījumu,” stāsta Katrīne.
Braucot prom no Bauskas, basketbolists Kristaps Valters sociālajos tīklos pajautāja, vai kāds nevarētu izgriezt šo interviju atsevišķi. Tas arī tika izdarīts, un video sāka izplatīties vēl straujāk.
Tajā laikā Katrīnei jau bija “Instagram” profils, taču tas bija privāts. Pēc intervijas cilvēki masveidā sāka meklēt, kas īsti ir sieviete, kura tik neveikli nonākusi uzmanības centrā.
Pašai Katrīnei šī interese toreiz nebūt nešķita kā iespēja.
“Divas dienas es neizkāpu no gultas. Visu laiku raudāju,” viņa atzīst.
Sāpīgākais bijis redzēt, kā internetā sveši cilvēki viņu izsmej un pazemo.
“Tu ieej internetā, un visi tevi noliek. Tajā brīdī šķiet — viss, tava pasaule ir sabrukusi. Un tu pat nesaproti, ka pēc divām dienām kāds cits izdarīs kaut ko stulbu un visi par tevi aizmirsīs,” saka Vasiļevska.
Šajā laikā viņai ļoti palīdzējis Edgars Bullis. Viņš zvanījis katru dienu, jo juties atbildīgs par to, ka vispār ievilcis Katrīni televīzijas piedzīvojumā. Galu galā viņš piedāvājis viņai arī darbu.
Katrīnei tika izveidots savs raidījums, ko viņa vadīja kopā ar Lindu Samsonovu. Sākumā gan viņas publiskais tēls bieži tika būvēts ap stereotipu par blondīni, kura uzdod muļķīgus jautājumus.
Kādā reizē operators Katrīnei pajautājis, cik viņai ir sekotāju “Instagram”. Toreiz tie bijuši aptuveni 700 vai tūkstotis. Kad operators pajokojis, ka pat viņam ir vairāk, Katrīne sapratusi, ka sociālajos tīklos slēpjas pavisam cita iespēja.
Viņa atvēra savu līdz tam privāto profilu.
Rezultāts bijis tūlītējs — aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, kuri jau iepriekš vēlējās apskatīt, kas ir tā “stulbā blondīne”, pēkšņi kļuva par viņas sekotājiem.
“Un tā es dabūju desmit tūkstošus sekotāju — caur naidu,” viņa secina.
Šobrīd Katrīnei sociālajos tīklos ir jau gandrīz 80 tūkstoši sekotāju, un pieredze, kuru viņa savulaik uztvēra kā publisku pazemojumu, beigās izrādījās viens no svarīgākajiem pagrieziena punktiem viņas profesionālajā ceļā.
