Ogu sezona var pamatīgi pārbaudīt pacietību, īpaši tad, ja avenes jau ir tik gatavas, ka nokrīt zemē pie mazākās kustības. Magone Liedeskalna rubrikā “Slavenības brīvsolī” parādījusi, kā pati cenšas šo darbu padarīt ātrāku un vienkāršāku.
Šoreiz dzejniece devusies avenēs un izmēģinājusi paņēmienu, kas ļauj izvairīties no katras ogas lasīšanas atsevišķi. Zem krūmiem viņa paklāj segu vai audumu un pēc tam uzmanīgi pakrata zarus, ļaujot gatavajām avenēm pašām nobirt.
“Mēģinām tad tirināt zemē… atrodam kādu labu zaru un kratām nost. Un redziet – nesakrita pa zemi, bet sakrita odziņas uz sedziņas. Izrādās, ka arī tā var. Strādā!” priecājas Magone.
Kad ogas sakritušas uz auduma, atliek tās vien pārbērt traukā. “Lieciet tik apakšā un beriet ārā traukā,” viņa pamāca, uzsverot, ka šādā veidā iespējams tikt pie lielāka ogu daudzuma, izvairoties no liekas ķēpāšanās.
Tomēr ar segu eksperimenti nebeidzās. Vēlāk Magone secinājusi, ka atradusi paņēmienu, kas viņai šķiet vēl ērtāks.
“Pagājušoreiz rādīju triku, kā lasīt ar segu, bet šodien atklāju, ka var labāk – ar šādu “pannu” lasīt un nezaudēt laiku un arī dabas veltes,” viņa stāsta.
Par “pannu” Magone nodēvējusi priekšmetu, kas vairāk atgādina bērnu plastmasas ragaviņas. To viņa novieto tieši zem aveņu krūmiem un tad nokrata gatavās ogas. Šādi viss process kļūst vienkāršāks un ērtāks, lai gan ir arī kāds mīnuss.
Uz plastmasas pamatnes kopā ar avenēm sabirst vairāk lapu un citu gružu, tādēļ raža nav tik tīra kā tad, ja ogas tiek kratītas uz auduma. Magoni tas gan īpaši neuztrauc.
“Netīras gan birst, bet tas nekas, to visu var mājās pārtīrīt. Redz, kā ir – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Arī es varu apgūt kaut ko jaunu,” secina dzejniece.
