Ziņa, ka Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Franciju un Lielbritāniju nav uzaicināta uz ASV iniciētu sanāksmi Polijā, izraisījusi jautājumus par to, kādēļ sarunās nepiedalīsies vairāki nozīmīgi NATO sabiedrotie. Publiski pieejamā informācija liecina, ka iecerētais pasākums nav pilna NATO formāta sanāksme, bet gan ierobežotas darba grupas tikšanās par alianses nākotni.
Sanāksmi organizē Pentagona politikas vadītājs Elbridžs Kolbijs. Līdzīgā formātā iepriekš piedalījušās Polija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Somija, un šīs sarunas tiek dēvētas par Bergenas grupu.
Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš aicina šo situāciju nevērtēt kā Latvijas izslēgšanu no NATO lēmumu pieņemšanas. Viņš uzsver būtisku atšķirību starp oficiālām alianses sanāksmēm un atsevišķu valstu veidotām darba grupām.
NATO ir formāti, kuros Latvija kā dalībvalsts piedalās, savukārt mazākās darba grupās dalībnieku sastāvs var būt ierobežots atbilstoši konkrētās sarunas mērķim. Arī Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals publiski norādījis, ka Polijā plānotā tikšanās nav oficiāla NATO sanāksme.
Vienlaikus fakts, ka uzaicinājumu nav saņēmušas Baltijas valstis, Francija un Lielbritānija, ir radījis jautājumus daļai sabiedroto diplomātu par dalībnieku izvēles kritērijiem.
Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs norāda, ka bez plašākas informācijas par tikšanās mērķi izdarīt secinājumus būtu pāragri. Viņaprāt, ja runa ir par šaurāku Centrāleiropas valstu sadarbības formātu, visu NATO dalībvalstu klātbūtne tajā nebūtu obligāta. Savukārt, ja sarunu tvērums ir plašāks, dalībnieku izvēles principi būtu jāvērtē, zinot vairāk par sanāksmes uzdevumiem.
Tādēļ Riekstiņa skaidrojumā galvenais uzsvars ir uz pašu tikšanās formātu – Latvijas neesamība pie šī konkrētā sarunu galda pati par sevi nenozīmē, ka valsts būtu izslēgta no NATO oficiālajiem procesiem.
