Mārtiņa Seska vectēva padomi, kas palikuši ar viņu arī rallija ātrākajos līkumos

Mārtiņš Sesks savu vietu rallija pasaulē nav izcīnījis tikai ar ātrumu un talantu. Aiz sportista rezultātiem stāv arī disciplīna, ģimenē iegūtas vērtības un paradumi, kas veidojušies jau daudz agrāk par lielajām sacensībām. Īpaša loma tajā bijusi viņa vectēvam, kura dotās dzīves mācības Mārtiņš joprojām nes sev līdzi.

Viens no padomiem šķiet pavisam vienkāršs, taču Mārtiņam tas palicis atmiņā ļoti spilgti. Vectēvs viņam mācījis, ka kabatā vienmēr jābūt naudai. Šī doma nav tikai par naudu kā tādu. Tā sevī ietver gatavību neparedzētām situācijām, spēju paļauties uz sevi un nepieciešamības gadījumā rīkoties uzreiz, negaidot palīdzību no citiem.

Šāda attieksme labi sasaucas arī ar ralliju, kur daudz kas izšķiras dažu sekunžu laikā. Sportistam jāspēj ātri pieņemt lēmumus, saglabāt vēsu prātu un būt gatavam tam, ka plāns jebkurā brīdī var mainīties.

Arī pirms sacensībām Mārtiņš neko neatstāj nejaušības ziņā. Viņam izveidojies savs sagatavošanās ritms, un viena no svarīgākajām tā daļām ir saraksts ar visu nepieciešamo. Šādi viņš pārliecinās, ka nekas nav aizmirsts un uz starta iespējams koncentrēties tikai uz braukšanu.

Tas labi parāda, cik būtiska profesionālajā sportā ir ne tikai drosme, bet arī ikdienas kārtība. Rallijā nepietiek vien ar vēlmi būt ātrākajam. Nepieciešama rūpība, atbildība un spēja atkārtoti izdarīt šķietami sīkas lietas precīzi.

Ar autosportu saistās arī kāds Mārtiņa personīgs hobijs. Viņš veido rallija automašīnu modeļu kolekciju, kurā īpaša vieta ir mašīnām, ar kurām pats piedalījies sacensībās. Tādējādi katrs modelis kļūst ne tikai par kolekcijas priekšmetu, bet arī par konkrēta dzīves posma atgādinājumu.

Šajos nelielajos auto saglabājas emocijas no startiem, finišiem, saspringtiem ātrumposmiem un pieredzes, kas gūta dažādās trasēs. Tā ir sava veida sportiskās karjeras vēsture miniatūrā.

Viens no nozīmīgajiem atzinības apliecinājumiem Mārtiņa karjerā ir Colin McRae Flat Out Trophy. Šī balva nav vienkārši kārtējais apbalvojums par uzvaru. Tā tiek saistīta ar ātrumu, cīņassparu un spēju turpināt līdz pašām beigām. Mārtiņam tās saņemšana kļuvusi par apliecinājumu tam, ka neatlaidība trasē tiek pamanīta.

Savukārt ikdienā viņš pārvietojas ar sarkanu Ford Raptor. Mārtiņam tas ir ne tikai automobilis, bet arī viņa sapņu auto un zināmā mērā simbols tam, ko ar darbu izdevies sasniegt.

Profesionāls autosports nozīmē arī lielu fizisku slodzi, tādēļ ķermeņa stāvoklim jāseko tikpat rūpīgi kā tehnikai. Mārtiņš iedvesmu smeļas arī no tādiem sportistiem kā Kristaps Porziņģis un ikdienā izmanto fitnesa aproci, lai sekotu līdzi savai veselībai.

Šādi dati palīdz pievērst uzmanību fiziskajai formai un atjaunošanās procesam pēc lielas slodzes. Sacensību laikā organismam jāiztur ievērojams stress, tāpēc atpūta un pašsajūtas kontrole kļūst par neatņemamu profesionālā sporta sastāvdaļu.

Ne mazāk svarīgs ir uzturs. Mārtiņš apzinās, ka sacensību periodā ēdienam jāpalīdz uzturēt enerģiju un darba spējas. Tajā pašā laikā virtuve viņam nav sveša arī ārpus sporta režīma. Viņš savulaik ir strādājis virtuvē un labprāt gatavo pats.

Šī interese atklāj vēl vienu viņa personības šķautni ārpus rallija automašīnas. Ēdiena gatavošanā nepieciešama gan precizitāte, gan radošums, un arī tur savā ziņā darbojas tas pats princips, kas sportā — labs rezultāts rodas no uzmanības pret detaļām.

Īpaša vieta Mārtiņa dzīvē ir Liepājai. Viņš lepojas ar savu pilsētu un labprāt tajā pavada laiku, izbaudot gan pazīstamo vidi, gan vietējo kultūru un ēdienus. Pat dzīvojot autosporta straujajā ritmā, saikne ar dzimto vietu viņam saglabājas nozīmīga.

Mārtiņa Seska stāsts parāda, ka sportista raksturu neveido tikai sacensību rezultāti. To veido arī ģimenē dzirdēti padomi, gadiem izkopta disciplīna, rūpes par veselību, attieksme pret darbu un spēja neaizmirst vietu, no kuras esi nācis. Vectēva vienkāršā mācība par gatavību jebkurai situācijai šajā stāstā izrādās daudz plašāka par vienu padomu — tā raksturo arī paša Mārtiņa pieeju dzīvei un rallijam.