“Četri uz koferiem” piedzīvojumi Armēnijā turpinās. Mūziķis Justs Sirmais, aktieris Andris Daugaviņš, stiliste Indra Salceviča un iepriekšējā uzvarētāja Monta Klinštona šoreiz dodas uz vienu no populārākajiem valsts kalnu kūrortiem – Cahkadzoru.
Vasarā slēpošana tur nav iespējama, taču izklaides iespēju netrūkst. Vispirms ceļotāji nolemj doties augšup kalnā ar pacēlāju. Dāmām tā izskats gan uzreiz nerada lielu uzticību. Indra atceras redzējusi cilvēkus krītam no šādiem pacēlājiem, bet arī Monta neslēpj bažas.
“Tas pacēlājs izskatās diezgan apšaubāmas drošības kvalitātes, bet lai iet.”
Brauciens turp un atpakaļ no kopējā budžeta izmaksā 29 eiro. Aptuveni desmit minūšu laikā kompānija paceļas augstāk kalnos, baudot iespaidīgos Armēnijas skatus. Indrai gan sajūsmai pievienojas pamatīgs satraukums.
“Es neraudu, bet ir reāli bailīgi.”
Drīz atklājas, ka sasniegtais punkts vēl nav īstā virsotne. Lai nokļūtu augstāk, par 45 eiro iespējams iznomāt bagiju un turpināt ceļu pa kalnu takām.
Tieši pie nomas punkta sākas negaidīta diskusija. Darbinieks paziņo, ka Monta un Indra pašas pie bagija stūres sēsties nedrīkst.
“Mēs neļaujam meitenēm braukt vienām! Instruktors var jūs aizvest. Puiši drīkst braukt vieni, meitenes – nē.”
Situācija mainās, kad darbinieks uzzina, ka kompānijā ir arī vīrieši. Indra šādu noteikumu gan negrasās pieņemt bez iebildumiem un uzstāj, ka sievietes nebūt nav sliktākas autovadītājas.
“Ko nozīmē – meitenes nedrīkst braukt? Tas ir stereotips, ka meitenes brauc sliktāk. Paskatieties statistiku!”
Indra norāda, ka vajadzētu salīdzināt, cik negadījumu izraisa sievietes un cik – pārgalvīgi vīrieši. Savukārt Andris uz situāciju raugās pilnīgi pretēji. Viņaprāt, nomas darbinieku piesardzība ir pareiza, un viņš jokojot secina, ka varbūt tieši tādēļ tur arī neesot notikuši negadījumi.
Pie stūres galu galā sēžas Andris. Kalnu ceļš izrādās nelīdzens, un brauciens ātri pārvēršas adrenalīna pilnā piedzīvojumā. Kādā brīdī Montai pat atveras bagija durvis.
“Mamma mia! Es nevaru tālāk iet kājām? Man durvis atvērās!”
Pēc nervus kutinošā ceļa kompānija sasniedz virsotni aptuveni 2500 metru augstumā. Tur paveras plašs skats uz apkārtni, bet netālu kalnu pļavās ganās govis.
Ar to Montas pārbaudījumi vēl nebeidzas. Justs un Andris pajoko, ka starp akmeņiem tikko redzējuši čūsku. Monta nekavējoties metas prom.
“Es tur neiešu! Visas manas bailes vienā dienā!”
Pēc skatu izbaudīšanas pienāk laiks doties lejup, un arī šoreiz pie bagija stūres dāmas netiek – kompāniju lejā ved Justs. Montai pēc pacēlāja, ekstrēmā brauciena un joka par čūsku secinājums ir tikai viens.
“Šī bija visbaisākā diena manā dzīvē!”
