Latvijas 3×3 basketbolists Nauris Miezis savā karjerā atvēris pavisam jaunu lappusi. Viņš pārcēlies uz Mongoliju un pievienojies vietējai komandai, vienlaikus iepazīstot dzīvi Ulanbatorā, kur ikdiena pārsteidz gan ar skarbiem laikapstākļiem, gan ļoti atvērtiem cilvēkiem.
Viens no lielākajiem pārbaudījumiem sportistam bijis klimats. Ulanbatorā temperatūra dienā var sasniegt plus 20 grādus, bet ziemā noslīdēt līdz mīnus 40. Nauris atzīst, ka pie tik liela aukstuma nav pieradis. Reiz pēc saulaina āra treniņa pēkšņi sācis snigt, skaidri parādot, cik strauji Mongolijā mēdz mainīties laikapstākļi.
Daudz patīkamāks pārsteigums bijusi vietējo iedzīvotāju viesmīlība. Mongoļi labprāt iepazīstina ar savām tradīcijām un ēdieniem, kuru pamatā bieži ir gaļa. Naurim īpaši iegaršojies urum, salds krēms, ko pasniedz kopā ar pankūkām. Tomēr no Latvijas viņam visvairāk pietrūkst biezpiena, ko Mongolijā atrast neizdodas.
Arī uzmanības basketbolistam netrūkst. 3×3 basketbols Mongolijā ir ļoti populārs, tāpēc Nauri bieži atpazīst uz ielām un uzrunā, lai kopā nofotografētos. Viņš novērojis, ka vietējie šajā ziņā ir daudz drošāki un atvērtāki nekā cilvēki Latvijā.
Par vienu no spilgtākajiem piedzīvojumiem kļuvis makšķerēšanas brauciens uz attālu ūdenstilpi. Tur Nauris devās ar helikopteru un noķēra 120 centimetrus garu taimiņu. Šis notikums ļāva viņam ne tikai izbaudīt Mongolijas dabu, bet arī piedzīvot ko tādu, ko ilgi neaizmirsīs.
Neskatoties uz jaunajiem iespaidiem, visgrūtāk sportistam ir būt tālu no ģimenes. Nauris ir precējies ar Maritu, un drīzumā abi svinēs sesto kāzu jubileju. Īpaša vieta viņa dzīvē ir arī dobermanim Cukuram.
Nauris regulāri sazvanās ar Maritu un saņem foto un video ar mīluli. Viņš pat apsvēris iespēju ģimeni pārcelt uz Mongoliju, taču sarežģītie dzīvnieku ievešanas noteikumi šo ieceri padarījuši pārāk grūti īstenojamu.
Basketbolists cenšas izmantot šo dzīves posmu pilnvērtīgi. Mongolija viņam devusi ne tikai profesionālu iespēju, bet arī pilnīgi jaunu pieredzi, kurā jāmācās pielāgoties aukstumam, citai kultūrai un ilgām pēc mājām.
