Raimonds Pauls arī 90 gadu vecumā spēj sagādāt publikai ko negaidītu. Šoreiz Maestro ļāvies lomai, no kuras savas garās skatuves dzīves laikā lielākoties izvairījies — viņš sācis dziedāt kopā ar Gerdu Timrotu.
Tas notika koncertprogrammas “Gerda Timrota. Raimonds Pauls. Tu nāc, tu ej” atklāšanas koncertā, kas aizvadīts Raimonda Paula sievas Lanas Paulas aiziešanas trešajā gadadienā.
Koncerta laikā, izskanot Kurta Veila “Makija naža balādei”, publiku sagaidīja pārsteigums. Pauls nepalika tikai pie klavierēm, bet pievienojās Timrotai arī vokāli.
Arī šajā neierastajā situācijā Maestro nezaudēja sev raksturīgo humoru. Pēc dziedājuma viņš pajokoja: “Oi, oi, es vairs nevaru, man vajag zāles. Jāiet pie Ērgļa ārstēties…”
Gerda Timrota jauno situāciju uztvēra tikpat viegli un ar smaidu paziņoja: “Mums tagad ir jauns solists!”
Paula balss uz skatuves dzirdama reti, tāpēc šis brīdis izcēlās īpaši. Tomēr tā nebija pati pirmā reize, kad komponists publiski dziedājis.
Viens no šādiem gadījumiem iemūžināts Laimas Žurginas 1977. gada dokumentālajā filmā “Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku”. Tur Maestro izpilda “Dziesmiņu par prieku” ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Vēlāk Pauls par šo epizodi jokojis, ka toreiz viņu piespieduši dziedāt.
Tagad komponists uz savu ilggadējo atturību no dziedāšanas raugās citādi. Viņš pat atzīst, ka šo soli varējis spert daudz agrāk.
“Tā ir mana nekaunība, jo man sen vajadzēja pašam dziedāt,” saka Pauls.
Maestro atceras, ka jau jaunībā spēlējis Armstronga un citu džeza leģendu mūziku, bet amerikāņu džeza mūziķiem bijis ierasts arī pašiem dziedāt līdzi. Viņš pats toreiz tam nav saņēmies.
“Es jau no jaunības spēlēju Armstrongu un citas džeza leģendas, un visi amerikāņu džeza mūziķi vienmēr dziedāja līdzi. Bet man bija kautrīgi to darīt. Toreiz vajadzēja saņemties,” atzinis Pauls, kurš jau vairākus gadu desmitus nelieto alkoholu.
