Pagājušajā nedēļā pirmizrādi piedzīvojis jauniestudējums “Trīs musketieri”, kurā apvienojušies Kalniņu ģimenes talanti. Režisorei Rēzijai Kalniņai šis darbs tapis laikā, kad arī viņas pašas dzīvē notiek lielas pārmaiņas – pēc centieniem saglabāt 12 gadus ilgo laulību viņa šķiras no diriģenta Aināra Rubiķa.
Lai gan Aleksandra Dimā radītais stāsts nāk no pavisam cita laikmeta, Rēzija tajā saskata tēmas, kas nav zaudējušas nozīmi arī šodien. Viņasprāt, laikā, kad tik daudz tiek runāts par individualitāti un sevis realizēšanu, reizēm otrajā plānā paliek spēja būt kopā ar citiem.
“Šobrīd šis stāsts ir pārsteidzoši aktuāls. Mēs dzīvojam laikā, kad daudz runājam par individuālismu, par pašrealizāciju, bet daudz retāk – par spēju būt kopā, turēt doto vārdu un iestāties vienam par otru.”
Viens no centrālajiem jautājumiem izrādē ir, vai mīlestība joprojām spēj mainīt cilvēku un pasauli. Rēzija tic, ka spēj, tomēr viņas skatījums uz mīlestību kļuvis daudz skaidrāks.
“Šodien es ļoti skaidri zinu, ka mīlestība nav tas pats, kas paciest visu.”
Režisore uzsver, ka attiecībās mīlestība nevar pastāvēt bez cieņas. Ja tās trūkst, arī pašas jūtas var iegūt pavisam citu nozīmi.
“Mīlestība var mainīt cilvēku, ja tā neiznīcina viņa pašcieņu un brīvību.”
Rēzijai mīlestība plašākā nozīmē nozīmē arī spēju ieraudzīt otru cilvēku kā atsevišķu personību, nevis kā līdzekli savu vajadzību piepildīšanai.
Šīs pārdomas izskan laikā, kad pašas režisores privātajā dzīvē noslēdzas nozīmīgs posms. Taču arī uz skatuves viņa pievēršas jautājumiem par uzticību, cieņu, brīvību un robežām – lietām, kas, viņasprāt, joprojām ir būtiskas jebkurās attiecībās.
