Aktrise Zane Daudziņa šodien izjūt dziļu, neizsakāmu sāpi, kad saņēmusi traģiskas ziņas par bijušās audzēknes Ineses Pučekas nāvi. Inese bija vairāk nekā tikai skolniece – viņa bija siltuma un gaišuma avots, cilvēks ar atbruņojošu smaidu un iedvesmojošu klātbūtni. Tagad šis smaids palicis tikai atmiņās, bet Zanes sirds joprojām turpina sacelties sāpju vilnī.
„Sirds sažņaugusies un nevaru palaist vaļā pēdējās ziņas… Kā tas var būt, ka mana audzēkne, kas sāka savu ceļu Latvijas radio un kļuva par lielisku profesionāli TV3, tagad dodas ceļā uz mūžības dārziem?” – ar smagu nopūtu saka Zane, viņas balsī jūtama dziļa izmisuma un bezspēcības sajūta.
Aktrise atceras Inesi ne tikai kā talantīgu mediju profesionāli, bet arī kā cilvēku ar neizsmeļamu optimismu un sirsnību. „Viņas enerģija un maigums vienmēr apbūra citus,” atzīmē Zane. Traģiskā zaudējuma brīdī viņa nespēj domāt pat par mīļajiem cilvēkiem, piemēram, bērnības draugu Valdi Puriņu, kurš, par laimi, joprojām ir dzīvs un var saņemt atbalstu.
Zane lūdz Dievu un labos garus, lai tie stāv klāt visiem, kuriem vajadzīgs spēks pārvarēt šo neiedomājamo zaudējumu. Viņa cer, ka mīlestība un gaisma palīdzēs Inesei mierīgi doties tālāk un sniegs spēku tuviniekiem turpināt dzīvi ar skumjām, bet arī ar mīlestību viņas piemiņai.
„Cilvēks ir trausls kā ziediņš. Lai gaisma un zelta saule rāda ceļu mājup!” – piebilst Zane, mēģinot rast mierinājumu šajos tumšajos brīžos. Viņas sirdī atstāts tukšums liek pārdomāt dzīves neaizsargātību un to, cik svarīgi ir novērtēt katru mirkli ar mīļajiem cilvēkiem. Traģēdija liek saprast, ka dažreiz pat visgaišākie smaidi var pazust pārāk ātri, atstājot aiz sevis tikai piemiņu un sāpes.
Zane apzinās, ka šis zaudējums atstās mūžīgas pēdas viņas dzīvē un karjerā, taču viņa arī cer, ka atmiņas par Inesi spēs sniegt spēku un iedvesmu turpināt mācīt, dalīties un mīlēt cilvēkus, kā to darīja viņas bijusī audzēkne.
