Latvijas mākslā Džemma Skulme kļuva par vienu no nozīmīgākajām personībām, taču mazdēlam Artūram viņa vispirms bija vecmāmiņa – cilvēks, ar kuru varēja no sirds izrunāties vai vienkārši kopā skatīties televīziju. 20. septembrī māksliniecei būtu apritējis 101 gads.
26 gadus vecais Artūrs uzaudzis ģimenē, kurā māksla bijusi klātesoša vairākās paaudzēs. Viņa vecvecāki ir gleznotāja Džemma Skulme un aktieris Artūrs Dimiters, tēvs – gleznotājs un scenogrāfs Juris Dimiters, bet mamma – dizainere Kristīne Dimitere.
Arī Artūrs izvēlējies savu dzīvi saistīt ar radošo pasauli un kļuvis par tēlnieku. Vienlaikus viņš uzņēmies vēl kādu ļoti personisku pienākumu – Džemmas Skulmes fonda vadīšanu un rūpes par vecmāmiņas atstāto mantojumu.
Atceroties Džemmu, mazdēls atklāj arī kādu viņas rakstura šķautni – dzimšanas dienu svinēšana māksliniecei nebūt neesot patikusi.
“Viņa nekad negribēja svinēt savu dzimšanas dienu. Vienā lielā jubilejā pat aizlidoja uz ASV pie māsīcas Viviānas, lai aizbēgtu no visiem sveicējiem.”
Sabiedrībai Džemma bija spēcīga un spilgta personība, taču Artūrs atceras arī viņas īpašo spēju pamanīt lietas, kuras citi varēja nepamanīt.
“Viņa bija ļoti uzmanīga, delikāta, niansēta. Viņa pamanīja to, kas man bija ļoti svarīgs, bet ko es pats pat neiedomātos formulēt vārdos.”
Artūru fascinējusi vecmāmiņas spēja vienlaikus ieraudzīt gan kopainu, gan vissīkākās detaļas. Viņa prata nošķirt būtisko no liekā un uz notiekošo paskatīties no distances.
Džemmas raksturā savienojās arī šķietami pretējas īpašības.
“Kad vajadzēja, viņa varēja būt stingra, bet citreiz – ļoti jūtīga.”
Artūrs uzskata, ka šāds līdzsvars nebija nejaušs. Viņaprāt, vecmāmiņa daudz strādājusi pati ar sevi un savu raksturu, tādēļ arī viņas iekšējā pasaule bijusi harmoniska.
Tagad daļa atbildības par Džemmas Skulmes piemiņas un radošā mantojuma saglabāšanu gulstas uz mazdēla pleciem. Artūram tā ir ne tikai saikne ar Latvijas mākslas vēsturi, bet arī ļoti personisks stāsts par savu vecmāmiņu.
