Haralda Sīmaņa pirmā sieva Inta Sīmane pēc ilga klusuma nolēmusi publiski izstāstīt savu skatījumu uz abu attiecībām, ģimeni un saikni, kas, pēc viņas teiktā, saglabājusies arī pēc oficiālās šķiršanās. Viņu īpaši sāpinājis tas, ka, godinot mūziķa piemiņu, viņa paša bērni, mazbērni un mazmazbērni nereti palikuši gandrīz nepieminēti.
gada Dzintras Gekas filmā “Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis” Inta tika pieminēta tikai īsi un pati kameru priekšā nerunāja. Viņa skaidro, ka režisore iepriekš norādījusi — filmas uzmanības centrā būs dziesminieks un viņa dzīves pēdējie gadi.
Tomēr Intai palicis rūgtums par to, kā filmā atspoguļota Haralda ģimene. Viņu sāpinājis, ka uzmanība pievērsta Haralda un Gitas audžumeitām, kamēr paša mūziķa bērni Sandija un Inga palikuši ēnā.
Inta uzsver, ka Haralds līdz pat mūža beigām saglabājis ciešu saikni gan ar saviem bērniem, gan mazbērniem, mazmazbērniem un arī ar viņu pašu.
Īpaši smagi viņa pārdzīvojusi 2024. gada notikumu Cēsīs, kad tika atklāta Haraldam Sīmanim veltīta skulptūra. Inta uz ceremoniju bija ieradusies kopā ar bērnu ģimenēm, taču runās, pēc viņas teiktā, atkal izskanējušas tikai audžumeitas.
“Aizvainojums manī krājās jau kopš 2024. gada — dienas, kad Cēsīs atklāja Haraldam veltīto skulptūru. Mēs tur bijām kopā ar bērnu ģimenēm, bet visi runātāji pieminēja tikai audžumeitas,” stāsta Inta.
Situācija kļuvusi īpaši emocionāla, kad viņa pamanījusi asaras savu mazmeitu acīs.
“Es paskatījos uz savējiem un redzēju — mazmeitas raud. Arī pārējie jutās tā, it kā viņu tur nemaz nebūtu. To atceroties, joprojām nespēju valdīt asaras,” viņa saka.
Beigās Inta devusies pie pasākuma vadītājas un pati norādījusi, ka Haraldam bija arī savi bērni, mazbērni un mazmazbērni. Pēc viņas teiktā, vadītāja par to neesot zinājusi un atvainojusies.
Intai šī situācija bijusi īpaši sāpīga Sandijas un Ingas, kā arī mazbērnu dēļ. Mazmazbērni vēl esot pārāk mazi, lai notikušo uztvertu tik personiski.
Vienlaikus viņa atzīst, ka jutusies sāpināta arī Haralda dēļ. Lai gan abu laulība juridiski bija šķirta, Inta uzskata, ka emocionālā saikne starp viņiem nepazuda.
“Lai gan mēs oficiāli bijām šķīrušies, patiesībā līdz galam tā arī neizšķīrāmies. Mūsu attiecību stāsts turpinājās vēl ilgi pēc tam,” viņa saka.
Inta pat pieļauj, ka bez Haralda otrās laulības viņa dzīves gājums varētu būt izvērties citādi. Vienlaikus viņa uzsver, ka nevēlas plašāk spriest par Haralda un Gitas kopdzīvi.
Viņa atceras vien kādu sarunu no laika, kad abi jau dzīvoja kopā. Pēc Intas teiktā, Haralds toreiz sacījis: “Es Gitu izvilku no sūdu bedres…” Savukārt Inta atbildējusi: “Bet pats tajā iekriti!”
Inta arī izsaka savu personīgo vērtējumu par Gitas tā laika attiecībām ar alkoholu, taču uzreiz piebilst, ka šo tēmu tālāk apspriest nevēlas.
“Viss, par to vairāk runāt negribu,” saka Inta.
Tomēr pēc gadiem klusējot glabātās atmiņas acīmredzot vairs nav tik viegli paturēt sevī. Viņa nolēmusi runāt atklāti, jo uzskata, ka Haralda paša ģimenes stāsts nedrīkst pazust no viņa piemiņas.
