Lai gan Raimonds Pauls no konkursa “Jaunais vilnis” aizgāja jau 2013. gadā un toreiz publiski paziņoja, ka tajā vairs sevi neredz, 2026. gada festivālā Kazaņā Maestro vārds atkal tika īpaši izcelts. 24. augustā tur notika Raimondam Paulam veltīts jubilejas vakars.
Pasākuma kontekstā Pauls tika pieteikts arī ar savulaik PSRS piešķirto goda nosaukumu. Tas raisījis diskusijas par to, kā Latvijas komponista vārds un muzikālais mantojums tiek izmantots mūsdienu Krievijas publiskajā telpā.
Žurnālists Marats Kasems šo situāciju interpretē kā “maigās varas” paņēmienu. Viņa ieskatā uzsvars uz Paula saistību ar PSRS ļauj veidot vēstījumu par kopīgu kultūras telpu, vienlaikus mazinot Latvijas lomu komponista identitātes atspoguļojumā.
Kasems to raksturo kā simbolu piesavināšanos. Raimonda Paula dziesmas gadu desmitiem ir bijušas pazīstamas plašai auditorijai ne tikai Latvijā, bet arī citās bijušās PSRS valstīs, tādēļ, pēc Kasema domām, šāds kultūras mantojums var tikt izmantots, lai radītu priekšstatu par joprojām pastāvošu kopīgu kultūras telpu. Tā ir Kasema interpretācija, nevis paša Paula publiski pausta nostāja.
Pats Maestro ar “Jauno vilni” vairs nav saistīts kopš 2013. gada. Toreiz viņš paziņoja par aiziešanu pēc aptuveni desmit gadu dalības un arī atteicās apmeklēt konkursa pasākumus.
Pašreizējā situācijā Paulam nav arī tiešas iespējas noteikt, kā Krievijā tiek organizēti viņa mūzikai veltīti pasākumi vai kā tajos tiek pasniegts viņa vārds.
Atsevišķs jautājums ir autoratlīdzības par koncertos izpildītajām dziesmām. Sākotnējā materiālā norādīts, ka maksājumu aprite starp Krieviju un Latviju pēdējos gados ir būtiski ierobežota, tādēļ nav skaidrs, vai Maestro par konkrētajā pasākumā izmantotajiem skaņdarbiem saņems autoratlīdzību.
Tikmēr fakts paliek nemainīgs – vairāk nekā desmit gadus pēc Raimonda Paula aiziešanas no “Jaunā viļņa” viņa vārds šajā pasākumā atkal ieņēmis centrālu vietu.
