Magone Liedeskalna pēc divu gadu pārtraukuma atkal devusies uz Līgatni, lai satiktu savu kādreizējo pielūdzēju Andri Rudzīti. Šoreiz tikšanās iemesls it kā ir lietišķs – Andris solījis pastāstīt par iespējamu sadarbību. Taču jau no paša sākuma viņš savus plānus neatklāj.
Magone atgādina, ka savulaik Andris centies iekarot viņas simpātijas un pat piedalījies dzejnieces rīkotajā lauku un mīlestības nometnē. Toreiz cīņā par Magones sirdi viņu pārspēja Edgars.
“Andris Rudzītis ir bijušais kavalieris, kurš cīnījās par manu roku un sirdi, bet neveiksmīgi.”
Ierodoties Līgatnē, Magone cer beidzot dzirdēt solīto sadarbības piedāvājumu. Andris gan nesteidzas runāt par konkrētiem plāniem. Tā vietā viņš aicina doties uz kādu īpašu vietu.
Kad Magone mēģina noskaidrot galamērķi, Andris saglabā intrigu.
“Es domāju, ka tādai dzīvīgai meitenei kā tev tas varētu patikt.”
Pa ceļam Magone min dažādus variantus – varbūt gaidāma izjāde ar zirgiem, lēciens ar izpletni vai vēl kāds piedzīvojums. Andris neko priekšā nepasaka.
“Es arī gaidu to piedāvājumu, bet, kā mēs zinām, Andris vienmēr ir noslēpumains un māksliniecisks. Nekad īsti nevar saprast, kas viņam padomā.”
Beidzot noslēpums tiek atklāts – Andris Magoni atvedis uz Līgatnes seno velosipēdu muzeju. Tur abus sagaida Mārtiņš, kurš iepazīstina ar neparastajiem braucamrīkiem.
Magones uzmanību uzreiz piesaista pie ieejas novietots velosipēds. Viņa pajoko, ka ar tādu varētu doties uz mežu sēņot, un drīz vien pati tiek mudināta braucamo izmēģināt. Magoni pārsteidz, cik smags izrādās nelielais velosipēds.
“Ej tu nost! Es braucu pie faniem! Man te ir fani!”
Pēc pirmā mēģinājuma Magone jau interesējas, vai muzejā nav vēl kāds iespaidīgāks braucamais, ko varētu izmēģināt.
Pirms došanās iekšā uz kafiju Mārtiņš piedāvā Magonei un Andrim kopā izbraukt arī ar tandēma velosipēdu. Magone pret ideju neiebilst, bet bijušais kavalieris iesaka šo piedzīvojumu atlikt uz nedaudz vēlāku brīdi. Tikmēr jautājums par Andra sākotnēji solīto sadarbības piedāvājumu vēl paliek neatbildēts.
