Emīls Balceris un viņa sieva Ieva šogad atzīmē jau desmit laulībā pavadītus gadus, taču abu attiecību sākums bijis daudz vienkāršāks un arī mazliet komisks. Mūziķis atceras, ka pirmā sastapšanās notikusi laikā, kad viņam bija 18, bet Ievai 20 gadi.
Abi kopā ar draugu kompāniju devušies slēpošanas braucienā uz Zviedriju vai kādu citu vietu, kā pats Emīls atceras. Atšķirībā no pārējiem viņš ar ziemas sportu toreiz nebija uz “tu”.
“Es neslēpoju, pirmo reizi uzkāpu uz snovborda. Pārējie draugi slēpoja vai brauca ar snovbordu ļoti labi, Ieva arī ļoti labi slēpoja,” atceras Balceris.
Kamēr pārējie pārliecinoši devās lejup pa nogāzi, Emīlam viss nevedās tik gludi. Tieši šajā brīdī Ieva viņu arī ievērojusi.
“Es tur kūleņoju lejā pa kalnu, un viņa, slēpojot man garām, uzsmaidīja… Tā mēs iepazināmies un sākām sarakstīties,” stāsta mūziķis.
No viena smaida uz kalna ar laiku izauga nopietnas attiecības. Kad Emīlam bija 24 gadi, abi apprecējās, bet divus gadus vēlāk ģimenē piedzima dēls.
Atskatoties uz lēmumu precēties, Balceris neslēpj, ka viņam toreiz bijusi ļoti skaidra sajūta par to, ko viņš vēlas no dzīves.
“Es ļoti skaidri zināju, ko gribu. Tas nebija nejauši,” viņš saka.
Turklāt tieši Emīls bijis tas, kurš attiecībās rosinājis spert nākamo lielo soli.
“Es arī to gribēju — es gribēju precēties, tā bija mana iniciatīva: te man ir jāsper solis, citādi tas var vilkties gadiem,” atklāj mūziķis.
Šodien viņš par savu toreizējo izvēli nešaubās un uzsver, ka laulība viņam nav radījusi sajūtu, ka kaut kas dzīvē būtu palaists garām.
“Tāpēc man vispār nav sajūtas, ka būtu kļūdījies! Kā man var kaut kā pietrūkt, ja man ir tas, ko vēlos? Tajā brīdī, kad redzu šo cilvēku, man nav iemesla domāt, ka man kaut kā trūkst vai kaut kā nav,” saka Emīls.
