26 septembrī izcilajam latviešu kinorežisoram, scenāristam, aktierim, rakstniekam un gleznotājam Jānim Streičam būtu apritējuši 90 gadi. Godinot viņa atstāto mantojumu, “Filmas.lv” papildināta jau iepriekš veidotā meistara filmu kolekcija.
Īpaša uzmanība šoreiz pievērsta Streiča agrīnajiem darbiem. Vairākām padomju laikā krievu valodā uzņemtajām filmām sagatavoti subtitri latviešu valodā, tādējādi tās kļuvušas ērtāk pieejamas mūsdienu skatītājiem.
Šobrīd iespējams iepazīt visus Streiča 60. un 70. gadu kinodarbus, kā arī filmas, kurās viņš pats stājies kameras priekšā citu režisoru veidotos tēlos.
Viens no papildinājumiem ir Streiča otrā patstāvīgi režisētā spēlfilma “Vālodzīte”, kas uzņemta 1972. gadā. Tās darbība risinās Latvijā Otrā pasaules kara laikā, tādēļ filmā dzirdama krievu, latviešu un vācu valoda.
“Vālodzīte” kļuva par nozīmīgu iespēju tolaik jaunajai aktrisei Līgai Liepiņai parādīt savu talantu. Filmā redzami arī Valentīns Skulme, Ivars Kalniņš, Dina Kuple un citi aktieri.
Pie filmas vizuālā tēla strādāja operators Māris Rudzītis, bet nozīmīga loma tā tapšanā bija arī Rīgas Kinostudijas pirmajai sievietei kinooperatorei Inārai Antonei, kura šogad jau nosvinējusi savu 90. jubileju.
Skatītājiem tagad pieejama arī 1976. gada spēlfilma “Meistars”. Tajā Streičs pirmo reizi sadarbojās ar Viju Artmani, uzticot viņai neierastu un kolorītu lomu – traģikomisko rūpnīcas ceha vadītāju Ainu Petrovnu.
Savukārt galveno lomu atveido Pēteris Gaudiņš – jauns strādnieks, kurš tikko atgriezies no dienesta armijā un klusībā glabā jūtas pret Valentīnu. Šajā lomā savu kino debiju piedzīvoja Katrīne Pasternaka.
Latviešu subtitri sagatavoti arī Oļģerta Dunkera 1973. gada filmai “Cāļus skaita rudenī”. Tās darbība norisinās lauku profesionāli tehniskajā skolā, kur jaunos traktoristus audzina trīs ļoti atšķirīgi pedagogi. Vienu no viņiem – stingri principiālo Dūmu – atveido pats Jānis Streičs, bet pārējās lomās redzami Kārlis Sebris un Jānis Kaijaks.
Streiča 90. jubileja tādējādi kļuvusi par iespēju no jauna atgriezties pie viņa radošā mantojuma un ieraudzīt arī tos darbus, kas plašākai auditorijai līdz šim bijuši mazāk pieejami.
