Magone Liedeskalna kopā ar draudzeni Dainu devusies negaidītā ciemos pie Māras tantes, taču jau pašā sākumā plāns iegājis pavisam citās sliedēs. Tā kā Māra par vizīti neko nezināja, abas ieradās bez brīdinājuma un drīz vien saprata, ka saimnieces mājās nemaz nav.
Atlika vien mēģināt sazvanīt Māru. Daina iedeva tālruņa numuru, un, kad atskanēja atzvans, Magone priecīgi ķērās pie sarunas.
“Sveiki, mīļā! Vai es runāju ar Māras kundzi?” viņa vaicāja.
Taču otrā galā izrādījās pavisam cita sieviete. Viņa paskaidroja, ka zvana no Vecpiebalgas vidusskolas un ar meklēto Māru viņai nav nekāda sakara.
Arī pašai zvanītājai situācija šķita mulsinoša, tāpēc viņa pārjautāja, vai Magone vispār sazvanījusi pareizo cilvēku. Dzejniece uz to atbildēja sev raksturīgajā manierē: “Nu, Magone Liedeskalna, ja jau tādu gribat dzirdēt?”
Drīz vien kļuva skaidrs, ka svešiniece patiesībā mēģinājusi sazvanīt kādu cilvēku saistībā ar skolu un pirmās palīdzības jautājumiem. Abas par pārpratumu pasmējās, un Magone novēlēja sievietei veiksmīgi atrast īsto adresātu.
Pēc sarunas Magone ķērās pie Dainas, jo tieši viņa bija iedevusi nepareizo numuru. Dzejniece ar humoru pārmeta, ka tagad viņai nācies taisnoties pilnīgi svešam cilvēkam.
Daina tikmēr mēģināja situāciju glābt, sakot, ka Vecpiebalgā dzīvojot labi cilvēki un tieši tur viņai savulaik bijusi pirmā darbavieta.
Magone tam neiebilda, taču uzsvēra vienu būtisku detaļu — Māras tante Vecpiebalgā neatrodas.
“Nu, ko tu padarīsi, Dieva dēļ? Pilnīgi cits numurs, un mēs zvanām — kur tas ir? Citā novadā un rajonā, un noteikti ne pie Māras tantes,” viņa smējās.
Pēc brīža kļūda tika atrasta, un Magone optimistiski paziņoja: “I atradu kļūdu, i Māras tanti atradīšu!”
Galu galā abas tiešām sazvanīja Māru, un drīz vien ieraudzīja viņu atgriežamies mājās. Magonei šķita, ka saimniece izskatās dusmīga, bet Daina jau sāka raizēties, vai abas vispār netiks aizsūtītas prom.
Magone gan bija sagatavojusies arī šādam variantam. Viņai līdzi bija cienasts, ar kuru mēģināt situāciju mīkstināt.
“Nekas, es iešu ar sulu — es atnesu sulu!” viņa paziņoja.
Daina pat apsvēra iespēju labāk doties prom, taču Magone atgādināja, ka atkāpšanās nebūs, jo abas taču atnākušas kopā.
Kad viņas beidzot sastapa Māru, Magonei sākumā radās iespaids, ka tante par pārsteiguma viesiem nemaz nav sajūsmā. Māra gan to noliedza un paskaidroja, ka vienkārši bijusi veikalā un pēc tam aizvedusi mājās kaimiņieni.
Magone vēlāk jokojot atzina, ka Māras sejā pirmajā brīdī pārsteigums bijis ļoti skaidri redzams.
“Uz Māras tantes sejas un dzīvē bija manāms šoks, kad viņa mūs ieraudzīja savā pagalmā, bet tomēr mīlestība un sirds siltums uzvarēja,” sacīja Magone.
Beigās viss atrisinājās mierīgi — Māras tante abas negaidītās viešņas ielaida mājās, un trijatā viņas ķērās pie galda klāšanas.
