Pie “Slavenības. Bez filtra” dalībnieces un dzejnieces Magones Liedeskalnas ciemos ieradušās draudzenes Ilva, Daina un Māras tante. Sākumā sarunas pie galda ritējušas mierīgi — par aizvadīto vasaru, sadzīvi un Magones rūpēm saistībā ar māju. Taču ilgi mieru noturēt neizdevās.
Magone jau kādu laiku vēro, ka starp Māru un Dainu valda saspringtas attiecības. Pietiek abām satikties, lai sāktos dzēlīgas piezīmes, strīdi un brīžiem pat grūstīšanās. Šoreiz dzejniece nolēmusi vairs neatlikt nepatīkamo sarunu un mēģināt saprast, kāpēc konflikts turpinās tik ilgi.
“Te jūs abas esat… Es nevaru, man sirds plīst uz pusēm, jūs visu laiku ņematies,” saka Magone, aicinot abas sievietes apsēsties un beidzot izrunāt visu, kas sakrājies.
Māra gan nesteidzas piekrist, ka situācija būtu tik nopietna. Viņa mēģina aizstāvēties, sakot, ka kašķēšanās ar Dainu esot ierasta lieta un citādi nemaz nevarot būt. Magoni šāds skaidrojums neapmierina. Viņasprāt, pēc tik ilga laika beidzot jāatrod iemesls, kāpēc abas viena otru tik viegli izved no pacietības.
“Tagad, kad vairāk nekā gads pagājis, man šķiet, ka abas dāmas — Daina un Māras tante — vienkārši ir uz nažiem. Pilnīgi bez iemesla,” Magone secina.
Iepriekšējos ciemošanās reizēs situācija jau vairākkārt kļuvusi asa. Abas sievietes apmainījušās ne tikai ar dzēlībām, bet arī fiziski stumdījušās. Arī šoreiz nekas neliecināja, ka vakars paies mierīgi.
Virtuvē Māra bija stāstījusi Magonei un Ilvai, ka iepriekšējā dienā bija sarunājusi vest Dainu uz mežu, taču viss beidzies ar to, ka Dainai kļuvis slikti. Daina atbildējusi, ka būtu palīdzējusi, bet Māra nekavējoties atcirtusi, ka “mirušos augšā necels”. Viņa arī piebildusi — ja tiešām būtu tik slikta, kā Daina mēdzot apgalvot, būtu viņu vienkārši atstājusi mežā.
Spriedze nepazuda arī tad, kad visi apsēdās pie galda. Kamēr Magone ar Ilvu runāja par māju un iespējamiem risinājumiem, Māra un Daina turpināja viena otrai mest asus komentārus. Magonei pacietība beidzot izsīka.
“Man sirds plīst gabalos! Es nevaru izturēt, kad jūs šādi viena otru lamājat. Jūs visu laiku ķildojaties! Kas jums abām kaiš?” viņa jautā.
Māra atkal mēģina iebilst, savukārt Daina izvēlas pavisam citu taktiku — viņa ceļas kājās un cenšas aiziet no galda, lai sarunā nepiedalītos. Magone gan negrasās ļaut konfliktu kārtējo reizi paslaucīt zem paklāja. Viņa aicina Dainu atgriezties un pateikt, kāpēc ar Māras tanti nekādi neizdodas atrast kopīgu valodu.
Daina piekrīt, taču ar vienu nosacījumu — viņa vēlas runāt tikai par Māras uzvedību. Magone tūlīt atgādina, ka arī pati Daina neesot gluži “balta un pūkaina”. Vienā no iepriekšējām reizēm abas sievietes Magones mājās jau bija sākušas stumdīties.
“Kāpēc tu matus plēs?” Magone viņai jautā.
Daina par to tikai smejas un atbild, ka Mārai nemaz neesot matu. Magone iebilst, ka ir gan, un vēlreiz atgādina par pavasarī notikušo grūstīšanos virtuvē. Tiklīdz šis incidents tiek pieminēts, Daina atkal pieceļas un mēģina izvairīties no sarunas.
“Viņa tāda piedzima, tāda arī nomirs!” Daina atcērt.
Magone tomēr cenšas nezaudēt mieru un saprast, vai visam pamatā nav vienkārši divu ļoti atšķirīgu raksturu sadursme. Viņas skatījumā Māras asā mēle un Dainas jūtīgums ir kombinācija, kas gandrīz automātiski rada spriedzi.
“Traki, šī kompānija divatā vienkārši nekur un nekādos apstākļos neder, jo Māras tantei ir ļoti asa mēle. Viņas kaut kur meklē tās ‘utis’… varētu taču to nedarīt,” spriež Magone.
Savukārt Dainu viņa raksturo kā ļoti maigu un emocionālu cilvēku, kura daudz ko uztver ļoti personīgi. “Kas ielien viņas privātajā sapņu dārziņā, tas dabūs ar pirmo, kas pagadās pie rokas, starp acīm. Viņa sargā savu privāto telpu un iekšējo pasauli, tāpēc arī tā reaģē,” Magone secina.
