Ditas Lūriņas-Eglienas profesionālajā dzīvē sācies pavisam cits posms. Pēc 25 gadiem Latvijas Nacionālajā teātrī aktrises statusā viņa savu uzmanību arvien vairāk velta režijai un atzīst – ar aktrises profesiju sevi vairs neidentificē.
Pēdējā laikā Dita Latvijā redzama retāk, jo jau otro gadu liela daļa viņas ikdienas paiet Igaunijā. Tur viņa Mūzikas un teātra akadēmijā apgūst performances mākslu un laikmetīgas fiziskās performances veidošanu. Studijas viņa cer pabeigt jūnijā.
Paralēli mācībām Dita ilgāku laiku strādājusi pie jauniestudējuma “Tikšanās blūzs”, kurā skan Mārtiņa Brauna mūzika. Pagājušajā nedēļā darbs piedzīvoja pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī.
Tieši režija šobrīd kļuvusi par Ditas galveno profesionālo fokusu. Runājot par to, kas noticis ar viņu kā aktrisi, viņa savu nostāju formulē ļoti skaidri.
“Tas skanēs skarbi – mani tas neinteresē. Man nav interesanti par to domāt.”
Aktrises profesiju Dita necenšas izsvītrot no savas pagātnes. Tā joprojām ir būtiska viņas pieredzes daļa, tomēr šobrīd viņa sevi redz citā lomā.
“Tas jau ir aizgājis. Tā ir daļa no manis, bet es ar to vairs neidentificējos.”
Arī viņas statuss Nacionālajā teātrī ir mainījies – tagad Dita ir štata režisore, nevis štata aktrise.
“Pietiek. Viss. Es ļoti mīlu savu profesiju, un, ja būs kāds garšīgs lomas piedāvājums, tad kāpēc ne, bet mans fokuss ir pilnīgi citur.”
Tas gan nenozīmē, ka Dita uz skatuves vairs nekad neatgriezīsies. Interesants piedāvājums viņu varētu uzrunāt, taču pašlaik viņas enerģija un interese nepārprotami vērsta uz režiju, studijām un jaunu radošo iespēju meklēšanu.
