Raidījuma “Četri uz koferiem” kompānija šoreiz devusies iepazīt Armēniju. Ceļojumā piedalās mūziķis Justs Sirmais, aktieris Andris Daugaviņš, stiliste Indra Salceviča un iepriekšējā uzvarētāja Monta Klinštona. Pēc Erevānas ievērojamāko vietu apskates Montas vadībā ceļotāji devās tālāk ārpus galvaspilsētas.
Braucot pa Armēnijas ceļiem, viņu uzmanību piesaistīja tirgotāji un ceļmalā izliktas pudeles ar koši oranžu šķidrumu. Ziņkārība uzvarēja, un kompānija nolēma apstāties. Indra gan jau pašā sākumā skaidri pateica:
“Es tādu sulu negribu!”
Andris devās noskaidrot, kas īsti tiek tirgots. Pārdevējs paskaidroja, ka piedāvā smiltsērkšķu sulu. Mazākā pudele maksā 250 dramus jeb aptuveni 60 centus.
Indru visvairāk mulsināja skats uz pudelēm saulē. Viņai radās aizdomas, ka plastmasas iepakojumā esošais dzēriens varētu būt vairākkārt pamatīgi uzkarsis.
“Kad es piebraucu, man likās mazliet jocīgi, ka tas viss stāv saulē. Manā galvā viņa jau 500 reizes ir uzkarsusi plastmasā. Tas viss ir slikti!”
Taču drīz atklājās pavisam cita aina. Saulē izliktās oranžās pudeles bija tikai uzmanības piesaistīšanai – tajās atradās iekrāsots šķidrums. Īstā sula tika glabāta vēsumā tuvējā būdiņā.
Tirdzniecības vietā bija arī sēnes, kas pēc izskata atgādināja šampinjonus. Kamēr pārdevējs darbojās, ceļotāji izmantoja iespēju apskatīt pārējo piedāvājumu.
Saldās sulas gan jau bija beigušās, tāpēc kompānija iegādājās divas skābās smiltsērkšķu sulas par 1,20 eiro. Pēc pagaršošanas sākotnējās bažas ātri mazinājās.
“Starp citu, nemaz nav slikti!” atzina Monta.
Arī Justs piekrita, ka dzēriens ir labs. Indra palika daudz mierīgāka un secināja, ka nekāda milzīga pārsteiguma nav – smiltsērkšķu sula garšo tieši tā, kā no tās varētu sagaidīt.
Viņa izmēģināja arī mežrozīšu dzērienu, atzīstot, ka iepriekš mežrozītes bija lietojusi tējas veidā. Garša bijusi skāba, bet Indra to raksturoja kā veselīgu C vitamīna devu.
Vēl viens pārsteigums sagaidīja pie sēnēm. Izrādījās, ka pircēju uzmanībai izliktie eksemplāri patiesībā ir paša tirgotāja darinātas ģipša dekorācijas.
Filmēšanas grupu tās ieinteresēja tik ļoti, ka pārdevējs vienu ģipša sēni uzdāvināja Dāvim Valdniekam.
“Tās sēnes, kas viņam izliktas priekšā, viņš nemaz nepārdod. Tā ir dekorācija viņa sulu stendam – viņš man vienu uzdāvināja!”
Dāvim šis žests šķita īpaši sirsnīgs. Viņš nolēma dāvanu glabāt goda vietā, jo sajutis, ka tirgotājs to pasniedzis no visas sirds.
